Erasmus Modes Projekts: darbība uz uzvedības iemaņu un prasmju atzīšanu Eiropā (7)

13/02/2013
Erasmus Modes Projekts: darbība uz  uzvedības iemaņu  un prasmju atzīšanu Eiropā

Boloņas process prasa steidzamu reformu augstākās izglītības sistēma, lai universitātes var kļūt iniciatorēm („motoriem”)  izmaiņām  un jauninājumiem. Viena stratēģiska rīcība ir studiju programmas reforma, lai pielāgotu to  atbilstoši pieaugošajiem un jau esošiem  pieprasījumiem no darba tirgus. (sal. Comm. "Jaunas prasmes jaunām darba vietām").

Tomēr attiecīgās nepilnības starp pieprasījumu un attiecīgu piedāvājumu joprojām saglabājas. Tas ir tāpēc, ka  programmas, visvairāk Eiropas Savienības universitātēs, joprojām sakņojas tradicionālo zinātnisko izglītību nodrošināšanā  un tikai nedaudz laika un telpas ir atvēlēts, lai dotu papildu prasmes.

Lai izpētītu situāciju un augstskolu iespējas izglītības  nodrošināšanā un  piedāvātu vienu no iespējamajiem risinājumiem, tika uzsākts projekts Modes (Moderninsing higher Education through Soft Skills Accreditation).

Projektā bija iesaistīti sešpadsmit partneri, tostarp Biznesa augstskola Turība, deviņas valstis, gandrīz divsimt universitāšu koledžas un dažādas komercsabiedrības. Tie ir skaitļi, kas raksturo Erasmus Modes projektu, kura mērķis ir  radīt iemaņu un prasmju Rokasgrāmatu, kas attiektos uz jau izplatīto pieredzi ārpus nodarbību apmācībā, piemēram, Eiropas Universitāšu un koledžu asociācijas (EUCA) tīklā (Network).

Rokasgrāmatas  „Mediating Soft Skills at Higher Education Institutions” mērķis ir integrācija kopīgai Eiropas programmai par iemaņām, prasmēm,  kas apgūstamas akadēmiskās studiju  programmās un tiek atspoguļotas diploma pielikumā.  Šī jaunā programma bagātina studentu profilu ar jaunām nodarbinātības iespējām  orientētu kompetenču (piemēram, ,,Līderība, "kapacitāte, lai radītu jaunas idejas (radošums)", ECC) apgūšanu. Svarīgi, ka studiju  programma ir izstrādāta  līdzdarbojoties  universitātēm un uzņēmējiem.

Programmas akcentē iemaņas, papildinot studiju priekšmetu  specifiskas zināšanas un prasmes ar to, ko visvairāk pieprasa darba devēji no sākuma līmeņa darbiniekiem.

No otras puses, iemaņās ir starpība starp to, ko  māca skolās  un  universitātēs. Tas varētu būt saistīts ar faktu, ka Termins Soft prasme ir slikti definēts, jo īpaši saistībā un attiecībā uz intensīvi lietoto terminu kompetence.

Šajā rokasgrāmatā  (Mediating Soft Skills at Higher Education institutions) ir vadlīnijas, kas paredzētas, lai palīdzētu docētājiem augstākās izglītības iestādēs un trenažieros („inkubatoros”, „klīnikās”) pie izglītības iestādes, lai izstrādātu un izveidotu tādu studiju vidi, kas atbalsta studiju procesā  atbilstošas darbības, lai sasniegtu vēlamo uz mīkstām (soft) prasmēm vērstu mācīšanās rezultātu sasniegšanu.

Mums nav tik daudz jāakcentē, kas ir „ mīkstas prasmes” , bet jāuzsver, ka tās var būt mācāmas, un ir jāizvirza trīs galvenos jautājumus, kas studijās atbalsta  personības attīstību. Tam  Rokasgrāmatā  izstrādātās   vadlīnijas:
1. Ko es vēlos, lai mani studenti uzzina par konkrētām mīkstām prasmēm (Soft Skills)?
2. Kā studenti  mācās (apgūst)  īpašu mīkstu prasmi?
3. Kāds dizains (formāts)  studiju pieredzē vajadzīgs, lai attīstītu īpašu mīkstu prasmi efektīvi?

Šie jautājumi rosina noteikt skaidrus studiju rezultātus, bez kuru
izvēles studijās un novērtēšanā nevar iztikt. Rokasgrāmatā ir vadlīnijas kopumā 22 iemaņām, kas tiek vērtētas kā ļoti būtiskas gan no uzņēmumu pārstāvju puses, uzņēmumu, kas nodarbojas ar nodarbinātības jautājumiem, gan  arī  no universitāšu pārstāvju puses, piemēram, mācību programmas darba grupās augstākās izglītības iestādēm, instruktoriem, skolotājiem vai pasniedzējiem.

Svarīgi uzsvērt, ka sociālās prasmes pārstāv dinamisku kombināciju kognitīvo un metakognitīvās prasmes, starppersonu, intelektuālo un praktiskās iemaņas un ētiskās vērtības. „Mīkstās” prasmes  -  tā ir palīdzība cilvēkiem pielāgoties un uzvesties pozitīvi, lai tas varētu efektīvi risināt ar izaicinājumiem saistītos jautājumus  viņu profesionālajā un ikdienas dzīvē.

Jānis Načisčionis
Dr.iur., profesors, Juridiskās fakultātes dekāns, Biznesa augstskolas Turība Senāta priekšsēdētājs, Zinātņu akadēmijas Juridiskās zinātnes eksperts, zvērināts advokāts

Komentāri: